Kā dzīvnieks es biju delfīns arī uz Sīriusa.
Plūdums un draiskums, brīvība, prieks un iekšējs gandarījums ir tās būtiskākās sajūtas pieredzot sevi delfīna ķērmenī.
Pieredzeju mijiedarbību ar cilvekveidīgām būtnēm - tuvākais kā varu aprastīt tas ir - avatāri.
Delfīni viens otru dziedina ar savām augstajām vibrācijām.
Kā delfīns es iemiesojos 2x. Pirmajā reizē jau iemiesojos pieaugušā delfīnā.
Otrajā reizē izvēlējos iemiesoties jau pavisam mazā delfīnā, lai ilgāk var dzīvot un piedzīvot sīs patīkamās sajūtas.
Bet šajā iemiesojumā piedzīvoju kā caur mammas dns tika nodota traumatiska pieredze, kuru nācās dziedināt
Kāpēc dvēselei vajadzīgas, noderīgas šīs pieredzes?
Dvēselei ir vērtīga jebkura pieredze. To ko var pieredzēt esot kokā, akmenī, zālē, nevar pieredzēt nekur citur. piemēram, akmenī var sajust, ka esi vertība, neko nedarot, vienkārši esot.
Pieredze putnā ir unikāla, viņu redzēs dēļ. Tas ir redzēt ar katru aci kaut ko citu.
Delfīnā to unikalo vibrāciju pieredze.
Tīģerī, leopardā vai kādā citā plēsējā, tas ārtums, spēks.
Katra pieredze ir vertīga, nozīmīga. Tas ir tas , kas glabājas dvēseles atmiņā.
Vai iemiesojumie ir kāda noteikta secība?
Es pieredzēju un arī vairāki klienti apstiprināja, ka nav nekādas noteiktas secības.
Arī pēc cilvēka iemiesojuma, dvēsele var izvēlēties jebkuru citu iemiesojumu.
Reizēm tas tiek izmantots kā resursu uzkrajoši iemiesojumi, varētu teikt kā atpūta.
Jo Tu jau zini, cik cilvēka iemiesojums mēdz būt izaicinošs un nogurdinošs, neapšaubami arī ļoti vērtīgs.
