Vai Jūs baidāties no čūskām?
Zinu daudzus cilvēkus, kuri burtiski dievina šos dzīvniekus.
Tomēr daudziem šie planētas ložņājošie iemītnieki iedveš vien nepatīkamas emocijas. Pie šādiem cilvēkiem piederu arī es. Pat vēl vairāk – es no čūskām baidos! Un baidos ĻOTI! Savas dzīves laikā vien pāris reižu esmu dzīvē redzējuši šos ložņājošos radījumus, bet bailes no viņiem manī ir tik ilgi, cik vien sevi atceros. Diezgan ilgu laiku manī bija bailes no tā, ka kāda “nejauši apmaldījusies” čūska varētu pēkšņi dzīvoklī izlīst no ventilācijas caurules, vai vannas istabā, atverot tualetes poda vāku. Šīs bailes man likās ļoti dīvainas. Ne tāpēc, ka tās man traucētu dzīvot, bet reizēm sagādāja emocionālas grūtības. Īpaši asi es to izjutu atpūtā pie dabas. Es nespēju “atslābt” vienkārši staigāt pa biezu zāli vai sēdēt upes krastā uz akmens. Man likās, ka čūskas ir visur, viņas rēgojās man visur. Kārtējais šāds baiļu uzplaiksnījums manī uzjundīja vēlēšanos noskaidrot šo baiļu rašanās cēloni. Par laimi, mācoties “Reinkarnacionikas Institūtā” (saīsinājumā IR) mums vienmēr ir iespēja atrast pirmcēloni jebkurai problēmai un saņemt atbildes uz visiem jautājumiem. Ir daudz stāstu, kas saistīti ar bailēm no čūskām, un ne tikai ar tām, kuri ir saistīti ar iepriekšējām dzīvēm. Šodien man gribas izstāstīt, kā tas bija ar mani. Jo katra pieredze IR vērtīga un satur atbildes, risinājumus un iemeslus.
IEPRIEKŠĒJO DZĪVJU ATMIŅU PIEŅEMŠANA
Sākam seansu un manā priekšā “atveras” kādas sievietes iepriekšējā dzīve. Tas ir kaut kur Latīņamerikā un man ir ne vairāk kā 30 gadu. Redzu bērniņu – savu meitu, kura ir aptuveni 5 gadus veca. Es esmu precējusies, manai ģimenei ir tirdzniecības uzņēmums un mums nav problēmu ar finansēm. Es dievinu mūziku, katru dienu spēlēju klavieres un, sava prieka pēc, pasniedzu klavierstundas pāris bērniem no mūsu draugu pulka. Mūsu ģimene dzīvo nelielā, bet plašā savrupnamā, kuru ieskauj skaists dārzs. Ziedu, krūmu un koku daudzveidība iepriecina visus, kas pie mums ciemojas. Šī ir vēl viena lieta, ne mazāk iemīļota, ar kuru aizraujos, neskaitot mūziku. Ideju, ka mums ir nepieciešams tāds skaists un brīnišķīgs dārzs, atbalstīja pat mans vīrs. Viņš no dažādām vietām bija atvedis dažādus interesantus augus, kurus nevarēja tik viegli nopirkt mūsu apkaimē. Dārzu aplidoja dažādi putni, dažus no tiem mēs redzējām pat pirmo reizi. Mājas un dārza teritorija bija nožogota ar nelielu žogu, pār kuru viegli varēja pārlekt kaķis vai neliela auguma suns. Seansa laikā mani pārsteidza teritorijas plašums un atvērtība. Nebija sajūta, ka mēs no kaut kā baidāmies, vai mums kaut kas draud. Miermīlīgi kaimiņi, patiesi un draudzīgi draugi un klusa vieta pilsētas centrā – nekas neliecināja par nepieciešamību pēc papildus piesardzības un bailēm no kaut kā.
MANA ATTIEKSME PRET ČŪSKĀM
Pievēršot uzmanību manai attieksmei pret čūskām, es saprotu, ka mana attieksme ir ļoti mierīga. Nav ne baiļu, ne trauksmes. Mūsu dārzā mēs bijām ievērojuši dažus čūsku veidus, tomēr tās nebija indīgas un bija pat patīkami, ka čūskas bija izvēlējušas mūsu dārzu par savu mājvietu. Mēs ar vīru mīlējām dabu un rūpīgi attiecāmies pret visu dzīvo. Es pat sevī sajutu tādu kā vienotību ar augu un dzīvnieku valstību. Mums mājās dzīvoja kaķis un suns, pāris papagaiļi un zālē atradās liels akvārijs ar zivtiņām. Atceroties dažas manas tikšanās reizes ar čūskām ne tikai dārzā, es novēroju savu ļoti mierīgo attieksmi pret tām. Man pat ir interesanti uzzināt, kas viņās tāds īpašs, un ar ko tās atšķiras pēc sugām.
PĒKŠŅS KODIENS
Protams, es zināju, ka reģionā, kur mēs dzīvojam, atrodas arī dažas indīgu čūsku sugas. Bet, nekad šo indīgo sugu pārstāvjus, satikusi nebiju. Manī mājoja pārliecība, ja mēs nenodarām neko ļaunu dzīvniekiem, tad tie mūs neaiztiek. Pat zinot dažus gadījumu par čūsku sakostiem cilvēkiem, es nejutu sevī satraukumu, pārliecinot pati sevi, ka manā pasaulē notiek tikai tas, kam es ticu. Un ja nu reiz es neticu sliktajam, tad nekas slikts arī nenotiks. Tālākais reinkarkacionikas seansā sasniedz svarīgu kulminācijas brīdi, kurš glabā cēloni manām bailēm no čūskām šajā dzīvē. Gada siltajā laikā, mēs bieži atstājām logus mājā atvērtus, bet vienmēr aizvērtas durvis, lai izbēgtu no dzīvnieku iekļūšanas mājās. Vienu no vasaras dienām, mans vīrs aizbrauca komandējumā darba darīšanās uz citu pilsētu un mēs ar meitu mājās nakšņojām divatā. Es pamodos naktī no tā, ka man sagribējās dzert un es devos uz virtuvi ieliet krūzi ūdens. Ejot cauri tumšajai zālei, es nejauši uzkāpu kaut kam slidenam, un tādā pusnomodā pie sevis nodomāju, ka meita ir atstājusi uz grīdas vienu no savām rotaļlietām. Tādā pat pusnomodā, es sajutu, ka man kaut kas iekniebj kājā, bet, it kā spēlējoties pasperot ar kāju manis “iedomāto rotaļlietu” tālāk, es devos tālāk uz virtuvi, ielēju glāzē ūdeni un atgriezos guļamistabā. Pamostoties no stiprām sāpēm kājā, bet, neieslēdzot gaismu, es turpināju gulēt un mēģināju iemigt, domājot par to, ka no rīta nāksies doties pie ārsta, ja sāpes kājā nepārstās. No rīta es skaidri ieraudzīju koduma vietu, ieskrēju istabā pie meitas, pamodināju viņu, un kopā devāmies pie vietējā ārsta. Pirms tam apskatot istabu, es neredzēju čūsku redzamā vietā. Nospriedu, ka tā ir nolīdusi kādā neredzamā vietā un tad, kad atgriezīsimies no ārsta, to sameklēsim. Paziņot vīram par notikušo nebija iespējams: viņš atgriezīsies no komandējuma tikai nākošajā dienā.
FATĀLAIS DZĪVES FINĀLS
Iepriekšējā dzīvē mani nevarēja izārstēt no čūskas kodiena, pāris dienu laikā pēc čūskas kodiena es nomiru, paspējot ieraudzīt vīru pirms nāves. Seansa laikā atklājās, ka čūska bija ielīdusi mājā pa atvērtajām durvīm, kuras es biju aizmirsusi vakarā aizvērt. Es domāju, ka tā bija ielīdusi mājā caur ventilācijas cauruli. Ja tas būtu noticis dienā, es, visdrīzāk, nebūtu tai uzkāpusi virsū. Čūska bija mani pieņēmusi kā uzbrukumu un iekoda man, kas ir loģiski. Tagad es skaidri sapratu saikni starp iepriekšējo un tagadējo dzīvi, un to kāpēc es tumsā esot virtuvē vai vannas istabā, ar bailēm skatījos uz ventilācijas izeju. Iemesls ir acīmredzams. Aiz bailēm no čūskām bija bailes tikt sakostai un no tā nomirt. Faktiski – tās bija bailes no nāves. Un iedziļinoties vēl dziļāk “bailēs”, atklājās, ka tās ir bailes pāragri nomirt no čūskas kodiena.
KĀPĒC ŠIS VISS STĀSTS?
Pats dīvainākais priekš manis izrādītās tas, ka šādu situācija ar čūsku, iepriekš bija “ieplānojusi” mana Dvēsele. Es ļoti vēlējos iemācīties izrādīt elementāru uzmanību, ieskaitot neuzmanīgu attieksmi pret reālo dzīvi. Tāpat, mana Dvēsele vēlējās izzināt likumus un noteikumus, pēc kuriem funkcionē šīs zemes materiālā puse. Šajā inkarnācijā es ļoti skaidri redzu, ka manā dzīvē ir šī piesardzība, kaut arī ir neuzmanība, bet tas viens otram netraucē. Dvēsele saņēma ļoti noderīgu un labu pieredzi. Protams, varēja iemācīties būt uzmanīgai arī bez čūskas kodiena un vēl padzīvot. Tika plānots arī alternatīvs variants. Bet es varēšu iemācīties uzmanību un piesardzību tikai izejot caur “kodienu”, saņemot šādu mācību. Tagad es saprotu, no kurienes manī ir šīs bailes. Manā gadījumā tās izrādījās tikai “atmiņas” uz kurām reaģē ķermenis, lai izvairītos no briesmām. Dažreiz man tik tiešām šajā dzīvē uzmanība netraucētu. Upes krastā uz akmeņiem vai biezi saaugušā zālē tik tiešām ložņā čūskas. Tomēr, piekrītiet, ka līdz astotajam stāvam, kur es dzīvoju, pie tam – lielā pilsētā, caur ventilācijas cauruli, diez vai varētu ielīst čūska. Un skatienu uz šo vietu vannas istabā vai virtuvē es virzīju no bailēm. Īpaši naktīs tas sagādāja diskomfortu. Tava baiļu cēloņa noskaidrošana ir tas, kā tu vari no tām bailēm atbrīvoties. Un kamēr mēs no tā neatbrīvosimies, tas parādīsies atkal un atkal no jauna. Mūsu zemapziņa atceras visu, kas pagātnē ar mums ir noticis, tāpēc reizēm parādās sajūta, ka ar mums jau kaut kas līdzīgs ir noticis. Reizēm, dažādas bailes pilnībā nobloķē mūs adekvāti izturēties. Bet tas, savukārt, būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Pastrādājot ar bailēm caur “ieiešanu” iepriekšējās dzīvēs, mēs varam atklāt šo baiļu cēloni un transformēt to, vai vismaz samazināt tā ietekmi un padarīt par savas dzīves “palīgu”.
Rakstu tulkoja Zaiga Volka reinkarnaciologs priekš reinkarnacionikas Institūta Latvijas filiāles.
Raksta orģināls: https://journal.reincarnationics.com/strah-polzushhih-gadov-dlya-chego-dusha-planiruet-situatsii-opasnosti/
P.S.
Vai Jums ir bail no čūskām?
